ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris

rasas lāse uz zāles stiebra


Īsumā par šo
nedēļu:

Pirmdiena: skola, skola, skola un tirdziņš kurā atkal neko nepārdodam....... (ienīstu pirmdienas)
Otardiena: ārā auksts, bet uz skolu aizeju (lai gan neko tā pat nemācijāmies)
Trešdiena: beidzot pienākusi ēnu diena, 8.30 jau biju bērnudārzā un ap 14 tikai mājās, bet katrā gadijumā diena izdevusies!
FOTO no ēnu dienas!
Cetrudiena: skola: 3 stundas un vienu no tām vienkārši atsēžam, viens ar otru sarunājoties :D.
Vakars gan vairāk pārdomām, jo lasu spokos atziņas un fonā skan hallelujah (ļoti iepatikās tā dzeismas).
Atliek gaidīt rītdienu, lai gan tomēr rītdienu nemaz negribu: mājturībā jāvara mannā ;D, un divi sporti, bet nu gan jau pārdzīvošu.





No izlasītajām atziņām iepatikās:
Ja tu riskē, tev pastāv iespēja zaudēt, bet ja neriskē- zini. tu jau esi zaudējis!

Vārnas nebiedē putnu biedēkļa izskats, bet gan apziņa - atrasties tāda radījuma sabiedrībā, kuram galvā smadzeņu vietā ir salmi.

Viss ir slikti tad, kad sāk raudāt cilvēks, kurš vienmēr visus ir spējis mierināt..

Don't wait for the perfect moment. Take the moment and make it perfect.

Kāpēc mēs esam tik laimīgas? Tāpēc, ka mums nav iemesla tādām nebūt.


Ja kāds sapnis saplīst tūkstoš gabalos, nekad nebaidies pacelt vienu no šiem gabaliem un sākt atkal no jauna...

NEVER say NEVER, because one day you say FOREVER!

Šovakar laikam pietiks, jāsāk domāt par gulēšanu.

















Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru